Nekas nav aizmirsts

Bezmiega naktīs Nāk drūmas domas Kā lietuvēns prātu tās nomāc Cik daudz kas ir bijis Cik asiņu lijis Par brīvību cik atdots ir dzīvību Bet aizvien cilvēks sev Niknākais zvērs Sāpju un ciešanu vēl pilns nav mērs Kur liekulība, kur patiesa sirds Un kā var gribēt par meliem kāds mirt Bet tauta pret tautu Aizvien naidu jūt Jo tikai par “cilvēku” neviens nevēlas būt Un taisnība vienmēr Tam kam ir spēks Tas visu kas neērts Steidz no vēstures dzēst Bet nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt! Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt! Jo vēsture paliek, lai kā viņu slēpt Kā grāmatai lapas to neizplēst Vai tad par velti tie cilvēki bija Vai tad par velti viņi mira, viņu asinis lija? Lai sejas un vārdus neviens neatceras Tomēr turpina dzīvot viņi leģendās Dzejā un mūzikā Piemiņa svēta mūžam lai ir Varoņiem par brīvību kritušajiem Nekas nav aizmirsts un aizmirsts nedrīkst būt! Nekas nav aizmirsts un aizmirsts tas nedrīkst būt!